Vissvarīgākās zāles, ko Jūs sāksiet lietot pēc nieres transplantācijas, ir imūnsupresijas medikamenti. Imūn­sistēma ir mūsu organisma dabīgā aizsargsistēma. Tās pamatuzdevums ir atklāt un iznīcināt organismam svešas vielas un audus, ieskaitot pārstādīto nieri un dažādu infekciju ierosinātājus. Imūnsupresijas medikamenti palīdzēs vājināt organisma uzbrukumu transplantētajai nierei - neļaus imūnsistēmai “atgrūst” jauno nieri.

Jums obligāti jālieto šīs zāles katru dienu, kamēr vien pārstādītā niere strādā!

Pēc nieres transplantācijas Jums tiks nozīmēts imūnsupresijas medikamentu komplekss – visbiežāk trīs no tālāk minētajiem medikamentiem:

• Ciklosporīns A (Sandimmun Neoral),
• Mikofenolāta mofetils (Cell Cept, Myfortic),
• Prednizolons,
• Azatioprīns (Imuran),
• Sirolīms (Rapamune),
• Takrolīms (Advagraf, Prograf).

Ja Jūs nelietosiet šīs zāles saskaņā ar ārsta norādījumiem (patvaļīgi samazināsiet to devu vai atcelsiet kādu no zālēm), tas var izraisīt tremi jeb nieres atgrūšanu un transplantētās niere var zaudēt funkciju.

Šīs zāles ļoti precīzi jādozē – ja imūnsupresija ir pārāk maza, var veidoties treme, taču arī pārāk lielas zāļu devas var izraisīt sarežģījumus. Agrīnajā pēctransplantācijas periodā (pirmajos 3 mēnešos pēc operācijas) imūnsupresijas medikamentu devas būs lielas, taču pakāpeniski tās mazināsies.

Visas imūnsupresijas zāles Jūs saņemsiet bez maksas. Uzreiz pēc transplantācijas tās izsniegs nodaļā, bet, izrakstoties no slimnīcas, Jūs šīs zāles turpināsiet saņemt aptiekā pret bezmaksas receptēm, ko izrakstīs Transplantācijas centra ambulatorā kabineta ārsts.

Operācijas laikā un pirmajās dienās pēc tās Jums var nozīmēt vēl kādu no ievadimūnsupresijas medikamentiem:

• Baziliksimabs (Simulect),
• Antitimocitārais globulīns (ATG).

Atsevišķos gadījumos imūnsupresijas zāles var izraisīt blakusparādības. Tomēr tas, ka blakusparādības kādam citam pacientam bijušas, nenozīmē, ka arī Jums tās noteikti būs. Lietojot visas imūnsupresijas zāles, var pieaugt infekciju risks. Ar laiku tas mazinās, jo tiek samazinātas imūnsupresijas preparātu devas. Tomēr Jums jābūt piesardzīgam – ja ir pazīmes, kas liecina par infekciju, sazinieties ar Transplantācijas centra ārstu, kurš ieteiks, kā turpmāk rīkoties.

Katram imūnsupresijas medikamentam var būt savas īpašas blakusparādības:

• Ciklosporīns A - augsts asinsspiediens, pastiprināta matu augšana, smaganu jūtīgums un pietūkums, roku trīce, paaugstināts cukura līmenis asinīs, transplantētās nieres bojājums, ja ciklosporīna līmenis asinīs ir pārāk augsts.
• Mikofenolāta mofetils – caureja, vēdera uzpūšanās, dedzināšana, slikta dūša un vemšana. Dažreiz var būt samazināts leikocītu skaits asins analīzē.
• Prednizolons, – blakusparādības ir reti. Dažreiz var būt aknu darbības traucējumi, samazināts leikocītu skaits asins analīzē.
• Azatioprīns – paaugstināta apetīte, ķermeņa svara pieaugums, sejas apaļums, kaulu trauslums jeb osteoporoze, kuņģa un zarnu kairinājums, paaugstināts cukura līmenis asinīs jeb cukura diabēts.
• Sirolīms – paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, samazināts leikocītu, eritrocītu un trombocītu skaits asins analīzē, caureja, limfas sakopojumi audos ap transplantātu, izsitumi uz ādas.
• Takrolīms – roku trīce, galvassāpes, redzes traucējumi, jušanas traucējumi (durstīšanas sajūta ādā), paaugstināts cukura līmenis asinīs, transplantētās nieres bojājums, ja takrolīma līmenis asinīs ir pārāk augsts.

Iespējams, ka Jums būs jālieto kāds no zemāk minētajiem medikamentiem:

• antibiotiķu preparāti, lai mazinātu infekcijas risku,
• preparāti, kas aizsargā kuņģa gļotādu pret iekai­suma un čūlas veidošanos (piemēram, omepra­zols, ranitidīns u.c.),
• pretvīrusu preparāti (aciklovīrs, ganciklovīrs vai valganciklovīrs),
• preparāti, kas pasargā no sēnīšu infekcijām (piemēram, flukonazols, ketokonazols),
• pirmajās nedēļās pēc transplantācijas dažreiz Jums var nozīmēt zāles, kas šķidrina asinis (piemēram, heparīnu), lai novērstu trombu veido­šanos pārstādītās nieres asinsvados, bet vēlākā laikā pēc transplantācijas dažreiz jālieto aspirīns,
• preparāti, kas samazina augstu asinsspiedienu,
• preparāti, kas normalizē holesterīna līmeni asinīs,
• kalcija un D vitamīna preparāti, lai pasargātu Jūsu skeletu no osteoporozes veidošanās.

Daudzas zāles savstarpēji mijiedarbojas. Tas attiecas arī uz imūnsupresijas medika¬mentiem. Ja pērkat aptiekā bezrecepšu medikamentus, informējiet aptiekāru par to, ka lietojat imūnsupresijas zāles.

Ja ģimenes ārsts Jums izraksta jaunas zāles, viņam jāzina, kā tās mijiedarbosies ar imūnsupresijas medikamentiem. Šaubu gadījumos ģimenes ārstam vai Jums pašam būtu jākonsultējas ar Transplantācijas centra speciālistiem.Ja Jūs lietojat ciklosporīna A vai takrolīma preparātus, tie var mijiedarboties ar zemāk minētajām zālēm un pārtikas vielām (pieaugs ciklosporīna A vai takrolīma līmenis asinīs):

• eritromicīnu,
• flukonazolu,
• ketokonazolu,
• nifedipīnu,
• felodipīnu,
• amlodipīnu,
• greipfrūtu sulu,
• augu valsts zāļu preparāti (it īpaši - asinszāli).
• eritromicīnu,
• eritromicīnu,

Arī daudzas citas zāles var mijiedarboties ar imūnsupresijas medikamentiem. Ja Jums vai Jūsu ģimenes ārstam rodas šaubas, apspriediet to ar Transplantācijas centra speciālistiem.

Greipfrūtu sula - lietojot to kopā ar ciklosporīnu A vai takrolīmu, greipfrūtu sula paaugstina šo zāļu līmeni asinīs. Bet pārāk augsts ciklosporīna un takrolīma līmenis var izraisīt pārstādītās nieres bojājumu. Tāpēc greipfrūtu sulu labāk nedzert.

Augu valsts zāļu preparāti – Jums nevajadzētu lietot nekādus augu valsts zāļu preparātus (it īpaši asinszāli) bez saskaņošanas ar Transplantācijas centra speciālistiem.