Nieres ir divi pupiņām līdzīgi orgāni, kas pieaugušam cilvēkam sver aptuveni 115-170 g un ir apmēram cilvēka dūres lielumā. Tās atrodas vēdera dobuma aizmugurē abpus mugurkaulam zem ribām. Ap katru nieri ir taukaudu slānis, kas to pasargā.

• Nieru galvenais uzdevums ir veidot urīnu, taču nierēm jāveic arī daudz citu darbu:
• Nieres izvada no organisma tā vielmaiņas galaproduktus (“šlakvielas”).
• Nieres regulē šķidruma daudzumu organismā.
• Nieres regulē sāļu (nātrija, kālija) daudzumu organismā.
• Nieres piedalās asinsspiediena regulācijā.
• Nieres piedalās sarkano asinsķermenīšu (eritrocītu) veidošanā kaulu smadzenēs.
• Nieres ietekmē kalcija daudzumu kaulos un kaulu stiprumu.

• Nieru mazspēju var izraisīt daudzas progresējošas nieru slimības, kuru rezultātā nieru audus pakāpeniski aizstāj saistaudi.
• Nierēm ir ievērojamas darbības rezerves spējas. Arī tad, ja darbojas tikai 20% no vienas nieres, tā spēj paveikt visu darbu, ko parasti veic abas nieres. Tāpēc slimības, kas izraisa nieru mazspēju, parasti bojā abas nieres.
• Par nieru darbības pasliktināšanos un nieru mazspējas attīstību liecina:
• nogurums,
• tūskas,
• elpas trūkums,
• anēmija (mazasinība),
• apetītes zudums,
• slikta dūša,
• nieze,
• garastāvokļa izmaiņas (depresija, uzbudinājums u.c.),
• libido zudums, impotence.

• Hemodialīze,
• Peritoneālā dialīze,
• Nieres transplantācija.

Hemodialīze ir asins attīrīšana no organisma vielmaiņas galaproduktiem ar īpašas ierīces – hemodialīzes filtra – palīdzību. Hemodialīzes gaitā asinis filtrā plūst gar puscaurlaidīgu membrānu, kuras poru izmēri ir tik lieli, ka organisma “šlakvielas” un liekais šķidrums tiek izvadīti ārā, bet vajadzīgās vielas tiek saglabātas organismā. Hemodialīzes seansi parasti notiek 3 reizes nedēļā un katrs seanss ilgst 4 stundas. Hemodialīzi veic caur īpaši izveidotu asinsvadu pieeju – arteriovenozo fistulu vai caur katetru, kas ievietots centrālā (kakla) vēnā.

Peritoneālā dialīze attīra asinis no atkritumvielām, kā dabisku filtru izmantojot vēderplēvi. Lai varētu veikt peritoneālo dialīzi, vēdera sienā ievieto mīkstu caurulīti - katetru. Katetrs vēdera sienā atrodas pastāvīgi. Attīrošais jeb dializējošais šķidrums caur katetru nonāk vēdera dobumā. Atkritumvielas un liekais šķidrums no asinīm nonāk dialīzes šķidrumā. Pēc vairākām stundām dialīzes šķidrumu izvada no vēdera dobuma un izlej. Tad vēdera dobumā ievada svaigu dialīzes šķidrumu.

Nieres transplantācija. Pacientam tiek pārstādīta niere no dzīva vai miruša donora.

Nieres transplantācija ir iespēja atgriezties pie gandrīz normāla dzīvesveida:

• zūd nepieciešamība veikt regulāru dialīzi,
• atgriežas enerģija un spēks,
• nav vajadzīgi būtiski diētas ierobežojumi,
• nav jāierobežo fiziskā aktivitāte,
• ir iespēja atgriezties darbā un dzīvot pilnvērtīgu sociālo dzīvi.