Par dzīvajiem donoriem
-
Kurš var kļūt par nieres donoru?
Katrai nieres transplantācijas operācijai ir vajadzīgi divi dalībnieki – donors (cilvēks, kurš dod nieri) un recipients (cilvēks, kuram niere tiek pārstādīta). Nieres transplantācijas no dzīva donora gadījumā nieres donors var būt pacienta radinieks, taču nieres transplantāciju var veikt, izmantojot arī dzīva neradnieciska donora nieri.
Par nieres donoru var būtrīcības spējīga persona, vecāka par 18 gadiem. Dzīvie radniecīgie donoriem parasti ir pacientu vecāki, brāļi, māsas, vecvecāki, arī pacienta bērni. Dzīvi donori var būt arī slimo cilvēku attālāki radinieki - brālēni, māsīcas, tantes vai tēvoči u.c. Dzīvs neradniecīgs vaiemocionāli radniecīgs donors var būt pacienta vīrs vai sieva, partneris vai draugs.
Vairākās valstīs ieviesta un sekmīgi tiek veikta arī t.s. “netiešā” nieres ziedošana – cilvēks altruistiski ziedo to nevis konkrētam pacientam (tuviniekam vai draugam), bet gan nezināmam cilvēkam – kādam no pacientiem, kas gaida nieres transplantāciju. Arī šajā gadījumā donora vienīgais pamudinājums ir nesavtīga vēlme palīdzēt citiem cilvēkiem, lai gan viņam nav tiesību izšķirt, kurš no recipientiem šo orgānu saņems.
-
Kurš nevar kļūt par nieres donoru?
Par nieres donoru nevar kļūt persona, kurai ir:
-
Kādas ir priekšrocības, veicot nieres transplantāciju no dzīva donora?
-
Kādi ir trūkumi ir nieres ziedošanai?
-
Kādai jābūt personai, kas gatavojas kļūt par nieres donoru?
-
Kādi ir dzīva donora nieres transplantācijas finansiālie aspekti?