Vēsture
Pastāvīga nieru aizstājterapija izmantojot hemodialīzi ar nolūku sagatavot pacientu nieres transplantācijai Latvijā sākās 1972. gada decembrī. Tajā laikā nodaļu vadīja prof. Josifs Jarmoļinskis. Viņa vadībā tika sagatavota un 1973.gada 15.aprīlī veikta pirmā (niere no miruša cilvēka) transplantācija Latvijā. 1973.g. 17. aprīlī notika pirmā nieres transplantācija no dzīva donora.
Latvijas Transplantācijas centrs tika izveidots 1974.gada augustā ar Veselības aizsardzības ministra speciālu pavēli, apvienojot Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas operatīvās nefroloģijas nodaļu ar hemodialīzes laboratoriju. Tādējādi tika panākta efektīvāka naudas līdzekļu izmantošana. Padomju Savienībā nieru transplantācija attīstījās kopā ar hronisko hemodialīzi un tāpēc centrs specializējās abos virzienos. Līdztekus hemodialīzei nieres transplantācija bija principiāli jauna nieru mazspējas slimnieku ārstēšanas metode ar nepieciešamību organizēt un izveidot donororgānu ieguvi, apgūt imūnsupresīvo terapiju. Visa tā ieviešana Latvijas teritorijā prasīja milzīgu organizatoro darbu.
Latvijā transplantoloģija ir sertificēta kā patstāvīga medicīnas specialitāte, un tajā strādā kvalificēti ārsti. Orgānu transplantācijas dienestā ietilpst VSIA „Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas” specializētā nieru transplantācijas nodaļa, transplantācijas apvienības "BaltTransplant" Latvijas nodaļa, hemodialīzes nodaļa, laboratorija un ambulatorais kabinets. Centrs pastāvīgi sadarbojas ar Valsts Asinsdonoru centra audu tipēšanas laboratoriju.
Pēdējos desmit gados nieru transplantāciju skaitam stabilizējoties ap 30 operācijas uz miljonu iedzīvotāju, centrs pastāvīgi tiek minēts starp aktīvākajiem Eiropā.
Ir veikta vienlaicīga aizkuņģa dziedzera un nieres transplantācija.
Mazinoties mirušo orgānu donoru skaitam, kopš 2008.gada laikā centrā aktivizēta dzīvo brīvprātīgo(radniecīgo un neradniecīgo) donoru orgānu izmantošanu transplantācijā.
Kopš 1976.gada centru vada profesors Rafails Rozentāls (Latvijas ZA Akadēmiķis).